ģimenes ārsts
 
Skolas dēļ galvai nav jāsāp!

 

Šis pavisam noteikti būs īpašs 1. septembris – skolēni teju pusgadu nav klātienē apmeklējuši mācības. Piemērots laiks arī sarunai ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu neiroloģijas virsārstu Gunti Rozentālu ne tikai par stresu, galvassāpēm un mācīšanās traucējumiem, bet arī par to, kā attiecības ģimenē spēj ietekmēt bērna veselību.

"Vēl no padomju gadiem prātā saglabājies tabu – aiziešu pie psihiatra, būšu uzskaitē, nevarēšu nokārtot autovadītāja apliecību, nevarēšu apprecēties vai izbraukt uz ārzemēm. Sen tā vairs nav! Tomēr nereti vecāki ar aizdomām par bērna mācīšanās traucējumiem sāk ar vizīti pie bērnu neirologa, un tas nav nepareizi, jo ar uzvedības, mācību vai saskarsmes problēmām varam palīdzēt tikt galā. Parasti mācīšanās traucējumi ir bērniem 1.–2. klasē, kuriem ir sliktas sekmes, sūdzības arī no skolotājiem, ko pierāda piezīmes, ka bērns stundā nespēj nosēdēt, traucē citiem, ķēmojas, kļūst impulsīvs, bez atļaujas pēkšņi var pamest klases telpu. Tad veicam dažādus testus, ir speciālas skalas, pēc kurām var noteikt, vai bērnam nav uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS). Ja testi UDHS apstiprina, varam šos bērnus ļoti labi ārstēt un palīdzēt. Bērni ar UDHS ir gudri, bet viņiem ir hiperaktivitāte, impulsivitāte, pierādīts, ka viņiem ir samazināta dopamīna aktivitāte prefrontālajās smadzeņu daļās, kas pavājina informācijas uztveršanu un apstrādi. Tātad galvā ir haoss, bērnam nenotiek pareiza impulsu pārvade un šādos gadījumos labi var palīdzēt ar medikamentiem," stāsta ārsts.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
 
Arvien biežāk
sastopama kaite

 

Žultsakmeņu slimību mēdz dēvēt par 21. gadsimta epidēmiju. Īpaši izplatīta tā ir ekonomiski attīstītajās valstīs, arī Rietumu populācijā, pie kuras mēs arī sevi pieskaitām. Slimības augstais rādītājs ir atkarīgs gan no iedzīvotāju dzīvesveida, gan mūsdienīgām diagnostikas iespējām, kas ļauj atklāt akmeņus žultspūslī arī tad, ja tie netraucē.

 

Žultsakmeņi vairumā gadījumu veidojas žultspūslī, dažkārt, bet ļoti reti arī žultsvados. Žultspūslis ir neliels orgāns, kas atrodas tuvu aknām. Tas ir kā rezervuārs, kurā uzkrājas un koncentrējas šķidrums – žults, kas palīdz sagremot taukus un atsevišķus vitamīnus. Kad mēs ēdam, žults caur žultsvadiem izdalās tievajās zarnās. Žultsakmeņu incidence jeb sastopamība populācijā katru gadu palielinās. Protams, dažādās valstīs ir dažādi dati, bet vidēji žultsakmeņi ir sastopami 25–30% populācijas. Pārsvarā tos atklāj cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Tas nenozīmē, ka tie nevar būt gados jaunākiem cilvēkiem. Turklāt jāņem vērā, ka žultsakmeņu slimības attīstība nav ne dienu, ne mēnešu, pat ne pāris gadu jautājums.

Visbiežāk žultsakmeņu attīstībā tiek vainots dzīvesveids, galvenokārt uztura paradumi. Tomēr ne vienmēr tikai uzturs ir vainīgs pie akmeņu rašanās, tās var būt arī citas saslimšanas, kas ietekmē un maina vielmaiņas procesus organismā. Izšķir trīs veidu žultsakmeņus, un katram no tiem ir sava specifika un veidošanās iemesli. Klīniskās pazīmes gan neatšķiras.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
Skābpiena produkti –
labāka izvēle?

Kefīrs, paniņas, rūgušpiens, jogurts, lakto, rjaženka, tīrkultūra, biezpiens un citi raudzēti piena produkti savu vērtību iegūst tieši raudzēšanas procesā. Kā tie palīdz mums, un vai tie ir veselīgāki par citiem piena produktiem?

Skābpiena produkti rodas, kad ražošanas gaitā pienu un piena produktus raudzē ar pienskābes baktērijām un citiem mikroorganismiem. Baktērijas produkta ražošanas procesā tiek pievienotas ar ieraugu. Ieraugs ir mikroorganismu koncentrāts, un ieraugi ir dažādi. Tajos ir pienskābes baktērijas, kuras izraisa pienskābo rūgšanu un sekmē vēlamo garšas, smaržas un konsistences īpašību iegūšanu, arī raugi, bifidobaktērijas, u.c. Pienskābes baktērijas izdala fermentu, kas laktozi (piena cukuru) sadala līdz pienskābei, un pienskābe ir tā, kas izraisa piena pārvēršanos recekļveida masā un rada pienskābo garšu. Piena produktu ražošanā lieto arī bifidobaktērijas. Salīdzinoši ar pienskābes baktērijām bifidobaktērijas ir ļoti jutīgas, tām pienā ir grūti vairoties, jo pietrūkst pieejamu barības vielu. Bifidobaktērijām nepieciešami īpaši substrāti, tāpēc ražotāji pievieno inulīnu (arī topinambūru miltus u.c.), kas ir ne tikai kā diētiskā šķiedra, bet arī barības viela bifidobaktēriju vairošanai. Vai raudzēts piens ir labāks par pienu? Savā ziņā – jā. Raudzēts produkts savu vērtību iegūst tieši raudzēšanas procesā – mikroorganismi pienā vairojas un patērē ne tikai uzturvielas, kas tiem nepieciešamas, bet arī rada jaunus savienojumus un paveic labus darbus.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

Krūšu implanti – rūpīgi pārdomāta izvēle

 

Sievietēm joprojām viena no pieprasītākajām plastiskajām operācijām ir krūšu palielināšana ar implantu palīdzību. Tā ir mūsdienu medicīnas iespēja, kas ļauj justies labāk, pašpārliecinātāk. Tomēr ir situācijas, kad uzlaboto krūšu īpašniece pēc laika nolemj implantus izņemt. Savas veselības vārdā!

 

„Vispirms izlasi visu uzticamo informāciju par šīm operācijām un rēķinies, ka retos gadījumos mēdz gadīties kāda komplikācija. Ir simptomi, ko daudzas sievietes pasaulē šobrīd saista ar silikona implantiem, bet tas vēl tiek pētīts un nav 100% pierādījumu. Ja, to visu zinot, tik un tā implantus vēlēsies, tad ieplāno un izdari, jo nav nekā sliktāka, kā vecumdienās nožēlot, ka neesi piepildījusi kādu sapni. Arī skaistās, sarkanās kurpes šķiet pilnīgi neloģisks pirkums, jo ikdienā tādas nenēsātu, iespējams, tās uzberztu tulznu vai staigājot var gadīties izmežģīt potīti. Toties apziņa, ka tev šīs kurpes ir un vari tās kaut reizi gadā uzvilkt, var būtiski mainīt to, kā jūties. Līdzīgi ir ar krūšu implantiem. Dažkārt sievietes ir pārliecinātas, ka kāds ārējs defekts vainīgs pie visa, kas dzīvē nav izdevies, tāpēc pirms operācijas vienmēr jautāju pacientei – kas dzīvē mainīsies, kad jums šie implanti būs? Ja izdzirdu „tad man noteikti klāsies labāk”, atbildu – nē, tā nebūs! Neviens plastiskās ķirurģijas veikums nepadarīs jūsu karjeru labāku, attiecības laimīgākas, algu lielāku. Implanti ir vajadzīgi tikai tev pašai – lai tu sajustos skaistāka, pārliecinātāka, un tikai šī pašpārliecība būs tā, kas kaut ko dzīvē varēs pavirzīt uz priekšu.”

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Pārslodzes lūzumi

 

Lai salauztu kaulu, izrādās, nav nepieciešams negadījums vai trauma, to var iegūt arī ilgstoši, atkārtoti veicot noteiktas, vienveidīgas darbības, piemēram, skrienot lielus attālumus pa asfaltu.

 

Pārslodzes lūzumus dažkārt mēdz dēvēt par stresa lūzumiem, kas nav īsti pareizi, jo tie nerodas no garīgas pārslodzes vai satraukuma. Tie rodas no ilgstošas, monotonas jeb vienveidīgas slodzes ilgstošu laika periodu. Pārslodzes lūzumu var radīt, piemēram, skriešana un lēkāšana, tāpēc biežāk šādi lūzumi vērojami kaulos, kas notur cilvēka svaru, – pēdu un apakšstilbu kaulos. Parasti šāda trauma veidojas otrajā un trešajā metatarsālajā kaulā, kas ir tievāki un garāki, bet visvairāk pakļauti slodzei, jo nodrošina pēdas atsperšanos pārvietojoties. Kauli pastāvīgi atjaunojas un labo sevi, it īpaši sportošanas laikā, kad piedzīvo lielāku slodzi. Tomēr laika gaitā, ja slodze ir pārāk liela, kauls ir „iztērējis” savu spēju atjaunoties un tajā var rasties plaisa. „Vēsturiski to dēvē arī par marša lūzumu, jo agrāk tas bieži bija sastopams karavīriem, kas daudzās armijas daļās ar cietām zolēm ilgstoši trenējās maršēšanā uz asfalta. Šī iemesla dēļ armijā neņēma cilvēkus, kam ir plakanā pēda, jo viņiem ātri vien anatomisko īpatnību dēļ rastos problēmas, sāktu sāpēt pēdas un galu galā veidotos mikroplaisas kaulos,” skaidro traumatologs-ortopēds Aigars Vugulis. Tādēļ pārslodzes lūzumus roku kaulos speciālists savā praksē nekad nav novērojis. Kā iespējamu izņēmumu viņš min, ja cilvēkam traumas dēļ ilgstoši būtu jāpārvietojas ar kruķiem.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 

Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

veseliba@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

Vārds *

E-pasts *

Teksts

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
01-VES09_2020.jpg