Influencere no dakteru aprindām
„Ticiet – vakcīnu ražošana nav kēksiņu cepšana!”

 

Jaunajai ārstei Danai Isarovai ir tas, kā trūkst daudziem citiem, – drosme sociālajos tīklos skaidrot nepieciešamību vakcinēties, protams, pretī saņemot ne tikai aplausus, bet biežāk nosodījumu, draudus un citas kovidneticīgo ļaužu emocijas. Lai arī kovidgads viņai kopumā bijis labvēlīgs, tas pamudinājis uz daudzām pārdomām.

JNe tikai tādēļ aicinājām uz interviju, ka jūsu aktivitātes sociālajos tīklos ir pamanāmas. Šogad Latvijas Ārstu biedrība jūs godinājusi ar balvu nominācijā „Gada jaunais ārsts” par to, ka pandēmijas sākumā uzņēmāties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā vadīt Infekciju kontroles dienestu. 

Tā bija apstākļu sakritība, kādēļ šo balvu ieguvu, jo man pašai likās, ka darbs, ko daru, īsti nevienam ārpus slimnīcas administrācijas nav redzams. Sākoties pandēmijai, es strādāju Radioloģijas dienestā, bet arī Infekciju kontroles dienestam tobrīd bija vajadzīgs atbalsts. Rezidenti parasti uz šo dienestu nenāk praktizēties, jo tā nav klīniska struktūrvienība. Tomēr es pamēģināju, un turpināt iesākto iedvesmoja manas slimnīcas vadības un citu kolēģu milzīgais atbalsts. Galu galā mani pieņēma darbā par dienesta vadītāja pienākumu izpildītāju.

Kas ietilpa jūsu pienākumumos, un kādi bija darbi, par kuriem izpelnījāties atzinību?

Man pašai šķiet, ka neko tik īpašu es nedarīju. Redzēju, ka ir visādi neizdarītie darbiņi. Dokumentu formēšana un rakstīšana ir viena no manām stiprajām pusēm, tāpēc nolēmu, ka varu vienkārši palīdzēt savai slimnīcai. Bez jebkādas domas, ka tagad mani par to kronēs kā gada jauno ārstu. 

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

daktere.jpg
 
 
insults.jpg
Numura tēma: Soli priekšā insultam
Dar’ ko var – insultam nav jāuzvar!

 

Ārsti teic, ka 80% no visiem insulta gadījumiem cilvēki būtu varējuši izvairīties, neļaujot šai nelaimei ienākt savā un tuvinieku dzīvē. Tas taču ir ļoti daudz! Meklējam veidus, kā izvairīties no insulta radītiem sarežģījumiem savā dzīvē. 

 

Ir dažādi mērinstrumenti, ar kuriem tiek mērīts labklājības līmenis valstī: gan pēc vidējās algas, gan pēc dzimstības rādītājiem, gan nosakot iedzīvotāju laimes indeksu. Arī saslimstība ar insultu ir viens no rādītājiem, kas daudz pastāsta par konkrētās valsts labklājību. Šajā ziņā diemžēl Eiropas mērogos aizvien esam tādā pašā „labklājībā” kā Moldovā vai Kosovā. Proti – ar insultu pie mums joprojām sastopas liels skaits cilvēku. „Arī insulta profils dažādās valstīs ir atšķirīgs,” piebilst neirologs Kristaps Jurjāns. „Piemēram, Itālijā insulti biežāk notiek aterosklerozes dēļ, kas saistīts ar to, ka šeit cilvēki ļoti daudz smēķē. Toties viņiem ir procentuāli mazāk insultu, kas radušies sirds slimību dēļ, jo itāļi ievēro Vidusjūras diētu, varbūt apzinīgāk izturas pret dažādām sirds saslimšanām. Turpretim Latvijā par insulta iemeslu visbiežāk kļūst sirds slimības. Domāju, tas ir tādēļ, ka aizvien daudzi neizprot, kādēļ insults vispār sākas, šo problēmu neattiecina uz sevi. Diemžēl brīdī, kad insults patiešām ir sācies, sarunas par primāro profilaksi un to, kā no šīs problēmas izvairīties, ir nokavētas.”

Pats par sevi insults nav slimība. Tāpat insultu nav iespējams pārmantot ģenētiski, jo tās ir sekas citai saslimšanai, piemēram, sirds ritma traucējumiem, neārstētam augstam asinsspiedienam, kā rezultātā asinsvados izveidojas trombs, kas nosprosto kādu no smadzeņu asinsvadiem, tādā veidā izraisot išēmisku smadzeņu audu bojājumu (insultu). 

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
Konservēšana
Laba tev un planētai

 

Marinēšana, skābēšana un sālīšana – trīs veidi, kā saglabāt dārzeņus ziemai. Veselībai ieteicamākā un vērtīgāka ir skābēšana, tomēr arī marinēšanai un sālīšanai ir savi plusi. Viens no lielākajiem visu veidu konservēšanas plusiem ir dabas saudzēšana – izmesti dārzeņi un augļi rada siltumnīcu gāzes, kas veicina zemes sasilšanu.

Pēdējos gados arvien biežāk dažāda veida publikācijās, tostarp zinātniskās, parādās informācija par siltumnīcas efektu. Tā ir vispārēja zemes sasilšana, ko rada uzkrājušās siltumnīcu gāzes – oglekļa dioksīds, metāns un citas. Gaisa temperatūra ir vitāli nozīmīga dažādiem mikroorganismiem, augiem un dzīvniekiem, kas mīt kādā konkrētā valstī un vidē; temperatūras paaugstināšanās dēļ mikroorganismi, augi un dzīvnieki cieš, nākotnē atsevišķas sugas var pat izzust. Ja runa ir par vidēji pusgrādu vai grādu desmit gadu laikā, tad cilvēkiem nereti šķiet, ka temperatūras svārstības nav vērā ņemamas, tomēr, ja šāda tendence turpināsies, mēs vairs nevarēsim būt droši par ekosistēmu un var rasties sākotnēji maznozīmīgs, bet ar laiku arvien lielāks dzīvnieku un augu valsts produktu trūkums.

Siltumnīcu gāzes rodas visos procesos, kas ir saistīti ar pārtikas apriti – gan audzēšanā, gan pārvadāšanā, gan pārstrādes procesā. Gāzes izdalās arī tad, kad izmesta pārtika nonāk izgāztuvēs. Pārtikas rūpniecība kopumā pasaulē rada gandrīz trešdaļu siltumnīcu gāzu, un 6–8% no visām siltumnīcu gāzēm pasaulē rada izmestā pārtika.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

konservesana.jpg
sertifikats.jpg
Kovidsertifikāts – biļete
uz brīvāku dzīvi

 

Atviegloti uzelpo tie, kuri portālā www.covid19sertifikats.lv jau tikuši pie saviem sertifikātiem, var tos aplūkot, izdrukāt vai lejuplādēt viedierīcē, lai liktu lietā ceļojot vai arī apmeklējot publiskus pasākumus. Tomēr joprojām neskaidru jautājumu netrūkst.

 

Kad slimoju, sazinājos ar ģimenes ārstu, pastāstīju par simptomiem un ārstējos mājās, bet testu neveicu. Kad izveseļojos, veicu gan kovidtestu (tas bija negatīvs), gan noteicu antivielas un tās tika uzrādītas. Vai šajā situācijā man ir iespēja saņemt kovidsertifikātu?

Datus e-veselības sistēmā par vakcināciju ievada ārstniecības iestāde, kurā vakcīna saņemta, bet vīrusa pārslimošanas vai laboratoriskā testa gadījumā šos datus sistēmā ievada laboratorija, kurā tests tika veikts. Diemžēl šajā situācijā, kad cilvēks ir slimojis, to piefiksējis ģimenes ārsts, bet šis fakts netika laboratoriski apstiprināts, uz šī pamata pārslimošanas sertifikātu nevarēs izveidot. Lai pēc pārslimota kovida varētu saņemt kovidsertifikātu, ir būtiski, lai cilvēks būtu saņēmis laboratoriski apstiprinātu testa rezultātu, jo tikai pēc tā iespējams aprēķināt un noteikt sertifikāta derīguma termiņu. Digitālais sertifikāts, kas apliecina pārslimošanu, tiks atzīts par derīgu, ja pēc pozitīva testa saņemšanas būs pagājušas vismaz 11 dienas. Šis sertifikāts būs derīgs 180 dienas. Minētajā situācijā atliek izmantot iespēju vakcinēties, lai saņemtu vakcināciju apliecinošu sertifikātu.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Kā izvēlēties pretsviedru līdzekli?

 

Lai nejustu svīšanas radīto diskomfortu, teju katrs no mums ikdienā lieto kādu no pretsviedru līdzekļiem. Sevišķi aktuāli tas ir vasarā, kad mēdzam svīst pastiprināti. Tirdzniecībā ir pieejams ļoti plašs to klāsts. Kas jāņem vērā to izvēlē un jāzina par pareizu lietošanu?

 

Svīšana ir normāla cilvēka organisma termoregulēšanas sastāvdaļa – reaģējot uz paaugstinātu temperatūru, ķermenis pastiprināti svīst, un, iztvaikojot no ādas virsmas, sviedri ļauj to atdzesēt. Ja svīšana ir pastiprināta, iespējams, pie vainas ir primāra hiperhidroze. Tas ir patoloģisks stāvoklis, kam raksturīga izteikta svīšana bez acīmredzama iemesla. Savukārt lokalizēta hiperhidroze ir stāvoklis, kad pastiprināta svīšana novērojama plaukstu, pēdu un padušu zonā.

Izvēloties līdzekli, kas pasargās no svīšanas, pirmkārt, ir būtiski izprast atšķirību starp dezodorantu un antiperspirantu. Dezodorants ir uz ādas virsmas lietojams līdzeklis, kas mazina un/vai maskē nepatīkamo ķermeņa sviedru smaku. Savukārt antiperspirants mehāniski izveido „aizbāžņus” ādas virsmā esošajām porām, tādējādi mazinot sviedru izdalīšanos uz ādas virsmas. 

Dezodorantu sastāvā ietilpst vielas, kas kavē baktēriju veidošanos un vairošanos uz ādas virsmas, kā arī savienojumi, kas novērš nepatīkamo sviedru smaku. Turpretim antiperspirantu sastāvā bez diviem iepriekšminētajiem sastāvdaļu tipiem ir iekļauti arī alumīnija vai cirkonija sāļi. Šie savienojumi samazina sviedru izdalīšanos ādas virsmā, un šajā sakarā ir būtiski atcerēties, ka antiperspirants var būt arī dezodorants, bet dezodorants nevar būt par antiperspirantu.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

svisana.jpg
 

Raksti mums..

Andrejostas iela 23,

Rīga, LV-1045

 

veseliba@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67063100
 

Vārds *

E-pasts *

Teksts

Ziņa nosūtīta! Paldies!

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle