Saruna ar māsu

 

Kad jāaizstāv medicīnas māsu tiesības, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidentei un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenajai māsai Ilzei Ortveinai ir drosme runāt tieši, precīzi un ne caur puķēm, vienalga – Ministru kabinetā vai televīzijā. Šobrīd viņa arī pati ir kā simbols profesijai, pēc kuras valstī ir vislielākais pieprasījums. Jo māsu trūkst. 

Pat tie, kuru ikdiena un intereses nav saistītas ar medicīnas jomu, pēc uzrunas Ministru kabinetā, ko viņa teica 2019. gadā 13. septembrī, par Ilzi Ortveinu būs kaut ko dzirdējuši. Kad Ilze no tribīnes uzrunāja valdību, viņa norādīja, ka pie mums ir katastrofāls māsu trūkums – Eiropā uz tūkstoš iedzīvotājiem vidēji ir 8,8 māsas, bet Latvijā – tikai 4,7, un, neskatoties uz pārslodzi un zemo atalgojumu, no viņām tiek prasīts nesamērīgi daudz, visaugstākā atbildība un rūpība. Tiesa, tobrīd neviens vēl nenojauta, ka pēc vairāk nekā gada arī mūs skars Covid-19 pandēmija. 

Tagad ar Ilzi Ortveinu jau sarunājamies pavisam citā situācijā. Viņa pati uz laiku atrodas karantīnā, jo ģimenē kāds ir saslimis ar slaveno vīrusu, bet visā medicīnā iestājusies ārkārtas situācija un atgriezties darbā tiek aicinātas pat tās māsas, kuras nojaušamu iemeslu dēļ ir aizgājušas prom no darba slimnīcās vai pat no profesijas.

Kas jums pirmais nāk prātā, apzinoties, ka šobrīd pārstāvat vienu no pieprasītākajām profesijām valstī?

Tikai tas, ka šobrīd ļoti spilgti izjūtam to, kas bijis palaists novārtā pēdējo 15–20 gadu laikā. Tagad Latvijā ir krīze ar veselības aprūpes speciālistiem un, lai kā censtos, to nevar atrisināt, ja nav darba roku. Arī tas, ka tiek aicinātas atgriezties darbā māsas, kuras no medicīnas aizgājušas vai pensionējušās, nekādus rezultātus nedos.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
 
Lai organisms varētu dzīvot, nevis izdzīvot

 

Mūsu organismam bez olbaltumvielām, ogļhidrātiem un taukiem ļoti nepieciešami arī mikroelementi un vitamīni, kas nodrošina šūnu un līdz ar to arī orgānu spēju darboties. Lai nodrošinātu visu nepieciešamo, nereti mikroelementi jālieto papildus, īpaši mūsdienās, kad dzīvojam stresa apstākļos, jo stress ir lielākais uzturvielu patērētājs organismā. Turklāt tos var lietot arī profilaktiski, lai novērstu iedzimtu slimību riskus, kā arī terapeitiski.

 

Cilvēka organismā visu mūžu katru sekundi notiek neskaitāmi bioķīmiski procesi. Tas 

sastāv no miljoniem šūnu, un katrai šūnai ir savs uzdevums – tai kaut kas ir jāražo, lai tā spētu dzīvot. Vispirms tai ir jāražo adenozīntrifosforskābe jeb ATF, kas ir galvenais enerģijas pārnesējs šūnā. Ja šūnā ir enerģija, tā spēj saražot visu pārējo, kas tai nepieciešams, piemēram, savas membrānas, iekšējās struktūras. Tai ir jāražo arī substrāts – kādas šūnas uzdevums ir ražot hormonus, citai jāražo kolagēns. Lai veiktu šo bioķīmisko darbu, ir nepieciešamas izejvielas. Bieži tiek uzsvērts, ka uzturā jābūt olbaltumvielām, ogļhidrātiem un taukiem, tomēr ar tām vien nepietiek, vajadzīgi arī vitamīni un mikroelementi kā bioķīmisko reakciju nodrošinātāji.

Nereti vitamīniem un mikroelementiem tiek piedēvēts tikai kāds viens uzdevums, piemēram, B grupas vitamīni gādā par nervu darbību, savukārt A vitamīns ir atbildīgs par redzi. Tomēr interniste un ortomolekulārās medicīnas speciāliste Antra Briede iesaka raudzīties plašāk – šūnām nepieciešami visi vitamīni un mikroelementi.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
Ko mums sola 2021. gads

 

Kāds gadumijā mēdz zīlēt kafijas biezumos, cits lasīt horoskopus, lai uzzinātu, kādi pārsteigumi gaida jaunajā gadā. Ir skaidrs, ka arī nākamgad vairāk vai mazāk dzīvosim Covid-19 zīmē. Aicinājām vairāku medicīnas jomu pārstāvjus ielūkoties savā „kristāla bumbā” – profesionālajā pieredzē un likumsakarībās balstītos secinājumos, lai atbildētu uz jautājumu – kas gaidāms šogad viņu pārstāvētajās medicīnas nozarēs?

Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste:

„Imunoloģija kā medicīnas zinātnes nozare un klīniskā specialitāte kļūs vēl svarīgāka nekā līdz šim, ņemot vērā Covid-19 radīto situāciju. Ātri un strauji turpinās attīstīties arī epiģenētikas zinātne un arvien lielāku nozīmi iegūs personificētā medicīna. 

Prognozējams, ka arī onkoloģiskās slimības un cilvēku psihiskā veselība kļūs par prioritātēm nākamajā gadā. Savukārt pacienti vairāk sāks interesēties par savu veselību un tās saglabāšanu, par slimību novēršanu, pirms tās ir radījušas nopietnus ilglaicīgus traucējumus cilvēka organismā.

Pirmās paaudzes vakcīnas nedos ilglaicīgu risinājumu. Šajā jautājumā es vairāk balstītos uz ievērojamu zinātnieku paredzējumiem. Skaidrs ir tas, ka pirmās paaudzes vakcīnas nedos ilglaicīgu risinājumu saistībā ar Covid-19 radīto situāciju pasaulē. Mēs nedrīkstam likt cerības tikai uz vakcīnu! Ir jādomā par citām sabiedrības veselības stratēģijām. Piemēram, ļoti svarīgi radīt drošību darba vietās un sabiedriskajā vietās. Tas nozīmē, ka jāpārskata, kā tiek uzturētas ventilēšanas sistēmas, jādomā par jonizējošo filtru izmantošanu ventilācijas sistēmās, jāpārveido biroju telpas – atvērtie biroji, kuros desmitiem cilvēku ir vienā telpā, būtu jāpārbūvē, ja negribam piedzīvot vienu pandēmiju pēc otras. Visās telpās, kurās ilgāk uzturas cilvēki, jābūt iespējai atvērt logus.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

Policistiskas olnīcas mēdz
būt arī bārbijām

 

Viens no greizajiem priekšstatiem ir uzskatīt, ka pie liekā svara noteikti noved vienīgi neveselīgs uzturs un sporta deficīts. Ne vienmēr! Skaistumkopšanas speciāliste, rakstniece un bloga „Resnās Bārbijas skaistums” autore Ingrīda Pulvere vasarā nodarbojas ar šosejas velosportu, skriešanu, peldēšanu, šobrīd trenējas skeitbordā, bet jau kopš 10 gadu vecuma sadzīvo ar policistisko olnīcu sindroma radītajām neērtībām.

 

Aptuveni 10% sieviešu reproduktīvajā vecumā sastopas ar policistisko olnīcu sindromu, kas ir hronisks hormonu darbības traucējums un var izraisīt rindu dažādu sūdzību, kas katrai var izpausties citādi. Kādai ir neregulārs, haotisks menstruālais cikls, cita sūdzēsies par mūžīgo cīņu ar pūtītēm uz ādas, vēl kāda par lieko svaru un pastiprinātu ķermeņa apmatojumu, bet citai policistisko olnīcu dēļ kādā brīdī dzīvē nākas domāt par neauglības jautājuma risināšanu. Vēl līdz šim ir diezgan daudz neatminētu mīklu, kādēļ šāds sindroms rodas, un joprojām terapija, kas sievietei varētu palīdzēt atvieglot radušos simptomus, mēdz izrādīties tik laikietilpīga un smalka padarīšana, kas ne vienmēr dod ātrus rezultātus. Ingrīda Pulvere, kura Facebook mēdz „maskēties” zem pseidonīma Resnā Bārbija (provokatīvais pseidonīms radies gluži vienkārši kā sinonīms tievajai Bārbijai), bet ikdienā saimnieko skaistuma studijā „Daiļotava”, ir viena no dāmām, kurām piedzimstot šajā ziņā nav palaimējies pūriņā saņemt laimīgāko gēnu kombināciju. 

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Spēku atgūšana pēc pārslimota koronavīrusa

 

Par laimi, lielākā daļa Covid-19 pārslimo viegli, izārstējas mājās un drīz var atgriezties ikdienas dzīvē. Diemžēl nogurums, bezspēks un nepārejošs krekšķis ilgu laiku tomēr neļauj justies tā, kā pirms saslimšanas. Jādomā, kā atgūt veselību un labsajūtu.

 

Par koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 aizvien ir daudz nezināmā, bet viens fakts vīrusa dosjē iezīmējies nepārprotami – tas, ka katram saslimšana var izpausties atšķirīgi: kāds to vispār nemana, citam „baisais kovids” izpaužas kā parastas iesnas, daļai nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, kā arī ir pacienti, kuriem vīruss norit tik smagi, ka atstāj sekas uz veselību un turpmāko dzīvi. Tāpēc saprotiet paši – šo dažādo slimības izpausmju dēļ nav iespējams sastādīt vienu atveseļošanās recepti, kas der visiem kā panaceja. Tomēr kopā ar rehabilitācijas medicīnas ārsti Andu Nulli lūkojām pēc spēku atgūšanas plāna tiem, kuri slimo viegli un ārstējas mājās, – tātad kovidpacientu vairākumam. 

Rēķinies ka, sūdzības par nepārejošu nogurumu pēc pārslimota Covid-19 varētu saglabāties pat līdz gadam. „Arī šajās situācijās, neskatoties uz nogurumu, būtu jārod spēks un motivācija, lai pie spēku atgūšanas sāktu strādāt, ņemot palīgā fiziskās aktivitātes, protams, paturot prātā, kāds bija vispārējais veselības stāvoklis pirms saslimšanas ar Covid-19. Tiem, kuriem fonā jau ir sirds nepietiekamība vai cita hroniska saslimšana, jāņem vērā pavisam citi fizisko aktivitāšu ieteikumi nekā kopumā veselam cilvēkam,” teic ārste Anda Nulle.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 

Raksti mums..

Andrejostas iela 23,

Rīga, LV-1045

 

veseliba@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

Vārds *

E-pasts *

Teksts

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
01_VESELIBA_01_2021.jpg