ģimenes ārsts
 
Endokrinoloģija ir multidisciplināra

 

Asociētā profesore, endokrinoloģe Ilze Konrāde aptuveni pusi no sava darbalaika aizvada sarunās par uzturu, kas var mainīt ārkārtīgi daudzu viņas pacientu dzīves kvalitāti un veselību. Pārāk bieži mēs nenovērtējam veselīga uztura sniegtās iespējas un tikpat bieži nespējam atrast motivāciju, lai mainītu ēšanas režīmu. Viņa saviem pacientiem palīdz to atrast.

"Kvalitatīvai konsultācijai ar divdesmit piecām minūtēm nepietiek. Virknei pacientu ir vajadzīgs daudz ilgāks laiks, un šo laiku var iegūt uz to pacientu rēķina, kuri atnāk, piemēram, pieregulēt medikamentu devas. Visefektīvākās konsultācijas būtu tad, ja laiks netiktu ierobežots. Aptuveni 50% mana darba saistīti ar uztura jautājumiem. Lai ar pacientu visu izrunātu par ēšanu, vajag daudz laika. Nav jēgas pateikt, ka jāēd veselīgi, pārbīdot pāri galdam bukletu. Tas nestrādā. Ir jāiedziļinās, jāsaprot pacienta motivācija. Uztura veids, kuru cilvēks spējīgs realizēt, ir atkarīgs no analīzēm, ģenētikas un metabolisma, tomēr vislielākajā mērā to nosaka socializācijas pakāpe un raksturs. Ja cilvēks visu laiku ir ar kādu kopā, viņam jārūpējas par māju un mājiniekiem, tad būs grūti gatavot tikai viņam domātu ēdienu, ja ģimene pieprasa kaut ko citu. Daudzviet uztura stratēģijas analīzi sāk ar psiholoģisko testu, lai saprastu, kas cilvēkam varētu būt piemērots, tātad par pamatu tiek ņemts psihotips, nevis bioķīmija. Šveiciešu diabetologam Alanam Golē ir grāmata par psihotipu stratēģijām, arī es savā darbā to izmantoju. Piemēram, ir cilvēki kontrolētāji, kuri visam seko līdzi un visu grib pārbaudīt, ir tādi, kuriem svarīgi, ka uztura stratēģiju ievēro zvaigznes un tā ir inovatīva, un ir tādi cilvēki, kuri ēdot socializējas," stāsta Ilze Konrāde.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
 
Dzīvības glābējs stents

 

Stents – šī mazā asinsvada protēzīte reizēm ļauj apsteigt infarktu, pirms tas noticis, bet citreiz glābj arī akūtā situācijā. Tomēr tas nav brīnumlīdzeklis. Stenti neizārstē galveno vaininieku, kas veicina asinsvadu aizsērēšanu – aterosklerozi. Atslēgas uz labu veselību būs tavās rokās, ja pēc stentu ievietošanas procedūras nopietni uztversi ārsta sniegtos ieteikumus.

 

Kad asinsvadu nosprostojusi vaskam līdzīga viela – holesterīna izgulsnējumi (aterosklerotiskās pangas), sirds vairs netiek pienācīgi apasiņota, tai trūkst skābekļa un tiek bojāts sirds muskulis. Par to vēstī sāpes krūškurvī (stenokardija), tirpšana rokās vai plecos, tipiskos gadījumos sāpes krūtīs fiziskas slodzes laikā. Līdz šim esi bijis aktīvs cilvēks, bet pēkšņi pat līdz otrajam stāvam vairs nejaudā uzkāpt – tiklīdz pakusties, tā krūtīs žņaudz, spiež, sāp, dažbrīd šķiet, ka sāpes atstaro uz roku, plecu vai žokli. Daudzi neaizdomājas, bet koronārajai sirds slimībai raksturīgi, ka, fizisko aktivitāti pārtraucot vai iedzerot sirdszāles, kas satur nitroglicerīnu un paplašina asinsvadus, sūdzības ir kā ar roku noņemtas. „Tomēr daļai pacientu koronārā sirds slimība maina savu seju, un tādās situācijās simptomi var būt atipiski, izpausties, piemēram, tikai kā elpas trūkums. Varbūt savu pašsajūtu pacients nemaz neraksturo kā sāpes, drīzāk kā diskomfortu vai smagumu, dedzināšanu, spiedošu sajūtu krūtīs. Netipisks gadījums ir arī tad, ja fiziska slodze izprovocē sirds pārsitienus – arī aiz tā var būt paslēpusies koronārā slimība, bet citi pacienti sūdzas, ka viņiem izolēti sāp tikai apakšžoklis vai kreisā roka. Citreiz stāsts ir par to, ka pēdējo nedēļu laikā kļuvis arvien sliktāk: sākumā sāpes bija jūtamas tikai slodzes laikā, tad pie arvien mazākas slodzes, bet šodien sāp arī miera stāvoklī. Koronārās sirds slimības simptomu variācijas ir plašas,” skaidro invazīvais kardiologs Kārlis Trušinskis.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
Starp ribām sāp, dur, spiež…

Gandrīz neciešamās sajūtas, kad, šķiet, kaut kur starp ribām jūtamas, durošas, žņaudzošas sāpes, var turpināties vairākas dienas. Turklāt problēma mēdz piemeklēt atkārtoti. Šādās situācijās mēdz teikt – sapūta vējš, saliju, dabūju pasalt, un starpribu nervu iekaisums ir klāt. Tomēr speciālisti teic, ka tik vienkārši problēmu raksturot nevar.

Dažkārt pie neirologa pēc padoma vēršas pacienti, kuri jau ir pārliecināti, ka problēma, kas viņu nomoka, ir starpribu nervu kairinājums jeb, kā tautā pierasts teikt, iekaisums. Iespējams, cilvēks pats sev ir noteicis diagnozi, bet varbūt to izdarījis ģimenes ārsts, pasakot, ka neko īsti palīdzēt nevar. Tomēr pacients vēršas pie neirologa, lai iegūtu vēl vienu viedokli cerībā, ka speciālists ieteiks kādu iedarbīgāku ārstniecības metodi. Daktere Nora Jurjāne uzsver, ka neirologam tiešām vajadzētu būt pēdējam posmam diagnozes noteikšanas procesā. Jāņem vērā, ka diagnozi „starpribu nervu kairinājums” nav iespējams noteikt, tikai paskatoties un virspusēji uzklausot pacientu. „To varētu saukt par izslēgšanas diagnozi. Ārstiem jau studiju gados māca, ka šī ir pēdējā diagnoze, ko sāpēm krūškurvī var noteikt. Mums ir jāizslēdz visi citi iemesli, kas varētu būt pat ļoti bīstami. Tās var būt arī diagnozes, no kurām cilvēks var nomirt, varbūt pat uzreiz, varbūt pēc kāda laika. Tāpēc diagnozi pašam sev vai kaimiņam noteikt nevajadzētu. Jāatzīst, ka dažkārt arī ģimenes ārsti, nosakot šo diagnozi, rīkojas neapdomīgi. Pacients pasaka, ka viņam sāp krūškurvja rajonā, ārsts secina, ka tas ir starpribu nerva kairinājums. Tomēr tur var sāpēt sirds, pleira, asinsvadi, kuņģis, un tas jau var būt dzīvībai bīstami,” skaidro neiroloģe. Šie ir tikai biežākie iemesli, kas var radīt sāpes krūškurvī. Neskatoties uz to, ka starpribu nervu kairinājuma gadījumā simptomi ir gana nepatīkami un traucējoši, tie nav dzīvībai bīstami. Tāpēc, neizslēdzot citas bīstamās saslimšanas, noteikt diagnozi nevajadzētu. Ļoti svarīgi ir ņemt vērā arī pacienta slimības, ar kurām viņš slimojis.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

Kaņepītes renesanse

 

Neviens produkts nesastāv no vienas vienīgas uzturvielas, bet no veselas uzturvielu kolekcijas, tomēr katrā ir kādas īpaši vērtīgas vielas pārsvars, kas kļūst par šī produkta vizītkarti. Sējas kaņepju labā slava ir, pateicoties vērtīgajām omega-3 un omega-6 taukskābēm to sastāvā.

 

Apmēram 49–50% no kaņepes sēklas svara veido uzturā lietojama eļļa, no kuras 76% ir neaizvietojamās taukskābes omega-3 un omega-6. Ja slavas dziesmas omega-3 taukskābei dzirdētas daudzkārt, par omega-6 trūkumu sūdzēties nevaram, jo to ikdienā pietiekamā daudzumā uzņemam, ēdot riekstus, sēklas, graudaugus un liellopa gaļu. „Omega-6 nepieciešama normālai iekaisuma reakcijas norisei, asiņu recēšanai, jaunu šūnu veidošanās procesam, tā stimulē imūnsistēmu. Kad organisms izjūt apkārtējās vides draudus, piemēram, ja līdzās kāds aizkūpina cigareti un piesmēķēto gaisu nākas elpot, omega-6 dod impulsu imūnsistēmai, lai tā aktivizējas un sāk organismu aizsargāt. Tomēr nav labi, ja šīs taukskābes tiek uzņemts par daudz. Tad imunitāte sāk darboties ar pārāk lielu jaudu, izraisot kādu no autoimūnajām slimībām. Pārmērīgā daudzumā uzņemta omega-6 var veicināt arī trombu veidošanos. Piemēram, vīnogu kauliņu eļļa ir tipisks omega-6 avots, tāpēc aizrauties ar viena veida eļļas lietošanu neieteiktu,” saka uztura speciāliste Baiba Grīnberga.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Uzticos pati saviem spēkiem

 

„Pēc ziemas nāk pavasaris,” – tā par savu attieksmi pret dzīvi saka kandavniece keramiķe LINDA PRIEDNIECE. Pirms gada viņa neveiksmīgi nokrita no zirga un salauza mugurkaulu, bet, pateicoties savai apzinīgajai un neatlaidīgajai pieejai, jau divus mēnešus atkal dzīvo pilnvērtīgi.

 

„Bijām ļoti apmierināti ar dzīvi,” priecīgi stāsta Linda. „Es atcerējos savus kādreizējos sapņus, sāku braukt ar sniega dēli, iesaistījos zumbas dejošanas nodarbībās, atradu zirgus un jāšanas nodarbības. Zirgi bija mans lielais bērnības sapnis, par tiem priecājos, ilgojos un vienmēr izmantoju iespēju uzrāpties zirgam mugurā. Bet pajāt ar zirgu tā arī nebija sanācis. Kandavā sāku meklēt iespējas tikties ar zirgiem un iemācīties jāt. Atradu, sāku trenēties. Un tad nāca reize, kad nokritu no zirga. Mums bija diezgan liels ātrums, zirgu valodā sakot, kāds „trešais” – jau teju auļos. Piepeši zirgam samisējās kāja, viņš metās pa kreisi, es griezu viņu pa labi, zaudēju kontroli un enerģiju sadursmē kūleniski nokritu zemē. Pirmajā brīdī likās, ka nokritu uz pleca, par muguru neiedomājos. Gulēju un mēģināju saprast, vai nav kas lauzts, vai tikai nav noticis kaut kas ļoti slikts? Visus locekļus varēju pakustināt, tad jau laikam laimīgi. Mugura gan sāpēja, bet nevarēju iedomāties, ka tas ir lūzums...

It kā nebija tik traki, vēl aizgāju tos pāris kilometrus līdz mašīnai, atbraucu mājās, atgūlos gultā un tad sāku apzvanīt draugus, kas varētu kaut ko pateikt, nomierināt. Viena draudzene ieteica negaidīt un braukt uz slimnīcu uzreiz. Bija svētdienas vakars. Tomēr aizbraucām uz Kuldīgu, mugurai uztaisīja rentgenu, un izrādījās, ka ir lauzts jeb saplacināts skriemelis, tā dēvētais kompresijas lūzums jostas daļā. Atceros, kamēr gaidīju rentgena atbildes, biju atgūlusies uz sola. Iznāca dakteris un prasīja – kāpēc guļat? Es atbildēju – tā man mazāk sāp! Ārsts teica – pareizi, tā vajadzēs arī turpināt gulēt, jo jums ir mugurkaula lūzums.”

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 

Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

veseliba@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle