ģimenes ārsts
 
Ir jāmācās dzīvot pa jaunam

 

„Bilžu no ceļojuma ir gana daudz, bet tās visas pārsvarā ir no viesnīcas,” pie kafijas tases visai tukšajā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kafejnīcā saka asinsvadu ķirurgs Mārcis Gediņš. Uz sarunu tiekamies viņa pirmajā darba nedēļā pēc atgriešanās ar repatriācijas reisu no Peru, divām mājās pavadītām nedēļām pašizolācijā un diviem negatīviem Covid-19 testiem.

"Neesmu ne virusulogs, ne infektologs, bet domāju, ka mūsdienu gēnu inženierija, protams, uz daudzko ir spējīga, tomēr Pasaules Veselības organizācija, kā arī vairākas laboratorijas Vācijā jau pētījušas un uzsvērušas, ka šis ir ģenētiski tīrs vīruss, nav pazīmju, ka tas būtu mākslīgi veidots. Tātad jāļauj sabiedrībai iziet cauri visām emociju fāzēm, ko rada šis nosacītais zaudējums. Šīm trim fāzēm arī mēs, esot ieslodzīti Peru, izgājām cauri: vispirms dusmas, tad noliegums un visbeidzot – pieņemšana un samierināšanās. Jo ātrāk iemācīsimies dzīvot jaunajā satvarā, nepārkāpjot noteikumus, jo ātrāk tiksim ar šo situāciju galā. Situācija ar vīrusu šobrīd ļoti labi uzrāda virkni procesu, kas ne tikai slimnīcā, bet arī valsts mērogā jau sen bija jāorganizē citādi. Piemēram, pacientu plūsmas organizēšana, veids, kā pacients nonāk pie mums, lai viņam būtu maksimāli īss laiks jāuzturas nodaļā, lai varam viņu maksimāli ātri izoperēt un palaist mājās, lai būtu pēc iespējas mazāks risks slimnīcā uz vietas „saķert” vēl kādu slimību. Tam nepieciešams komplekss risinājums, pie tā šobrīd strādājam. Kā vienmēr – kaut kas ir jāziedo, lai kaut ko iegūtu," stšta Mārcis Gediņš.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
 
Necenties pneimoniju
„izstaigāt tāpat”

 

Ne vienmēr klepus nozīmē plaušu karsoni, bet, ja ir tipiska pneimonija, klepus būs pavisam noteikti. 2–3 nedēļu laikā, uzsākot ārstēt plaušu karsoni, veselam organismam ar slimību būtu jāspēj tikt galā.

 

Jaunais vīruss Covid-19 mums licis par pneimoniju domāt daudz nopietnākā kontekstā, kaut gan tā dēvētais plaušu karsonis vienmēr bijusi nopietna slimība – trešais mirstības iemesls pasaulē pēc koronārās sirds slimības un insulta. „Galvenokārt tas notiek sabiedrības novecošanās, kaitīgo ieradumu un antibakteriālās rezistences dēļ,” saka pneimonoloģe Ineta Grīsle. „Lai arī baktēriju izraisītai pneimonijai ir zināma ārstēšana un pieejamas antibiotikas, plaušu karsoņu negantie ierosinātāji laika gaitā kļuvuši pret šīm zālēm aizvien izturīgāki.” Pneimonija ir akūts plaušu audu iekaisums, ko visbiežāk izraisa baktērijas, bet ne vienmēr. Dažkārt pie plaušu karsoņa mēdz būt vainojams arī kāds vīruss (gripa, paragripa, Covid-19 u.c.), sēnīšu infekcija, pat parazīti, bet reizēm pneimonija sākas it kā no nekā, piemēram, ja gulošam cilvēkam gadās aizrīties ar ēdienu, pārtikas krikumiņš caur elpceļiem tiek līdz plaušām un tur izraisa iekaisumu. „Pneimonijas gadījumā klepum nebūs viens noteikts raksturs, bet vissarežģītākā situācija ir ar senioriem, kuriem pneimonijas gadījumā klepus refleksa var nebūt vispār, nav arī paaugstinātas temperatūras, reizēm gluži pretēji – temperatūra var būt pat pazemināta,” saka ģimenes ārste Dana Misiņa.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
Kā stress zarnas dancināja

Iztēlojies skatītāju pilnu zāli teātrī, kurā atrodas vismaz 200 cilvēku. 20 no klātesošajiem noteikti zinās, ko nozīmē, ja ir kairināto zarnu sindroms – problēma, ar kuru pasaulē sastopas vidēji 10% iedzīvotāju. Stress nelāgos simptomus pastiprina, vēderam sākas īstas mocības. Daudziem stresa šobrīd ir pārpārēm...

Kaut gan profesors Anatolijs Danilāns vairākkārt stāstījis, ka no gremošanas trakta funkcionālajiem traucējumiem neviens nemirst un tas neapdraud veselību nākotnē, dzīves kvalitāti šīs sūdzības spēj sabojāt. Tāds ir arī kairināto zarnu sindroms (KZS), kura gadījumā vēders laiku pa laikam uzvedas kā neprātīgs – sāp, pūšas, te caureja, te atkal aizcietējumi. Cilvēks ir izmeklēts krustu šķērsu, bet, saņemot rezultātus, ārsts plāta rokas, sakot – vesels kā rutks, nekas jums nekaiš! Diemžēl cilvēkam ar KZS šāda atbilde nesniedz ne atvieglojumu, ne iepriecinājumu, jo simptomi turpinās... „Pierādīts, ka pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem dzīves kvalitāte mēdz būt pat sliktāka, nekā sadzīvojot ar citām daudz nopietnākām slimībām, kurām ir zināma efektīva ārstēšana, kas ļauj simptomus koriģēt. KZS pacienti mēdz būt ļoti trauksmaini un iedomājas visļaunāko iespējamo scenāriju, lai gan patiesībā sliktākais, kas ar viņiem varētu notikt, ir tas, ka ārsts pasaka „jums nekas nekaiš”, jo tas rada neizpratni. Tāpēc būtiski pacientiem paskaidrot, ka šis sindroms patiešām ir ļoti traucējošs, bet tas nedraud ne ar operāciju, ne invaliditāti, ne dzīves ilguma samazināšanos,” saka gastroenteroloģe Ilze Kikuste.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
Kad vairs nevar pacelt roku

 

Ikdienā mēs nenovērtējam, cik tas ir lieliski, ka varam kustināt rokas, pacelt krūzi, izmazgāt matus. Ja pēkšņi sāk sāpēt plecs un roka nekustas kā agrāk, nekādā gadījumā to nedrīkst atstāt bez vērības. Pēc iespējas ātrāk ir jānoskaidro iemesls. Jo ilgāk šo problēmu mēģināsim ignorēt, jo sliktākas būs izredzes atjaunot pleca locītavas funkcijas.

 

Ja vien cilvēks padziļināti neinteresējas par anatomiju vai medicīnu, tad noteikti ikdienā nedomā par to, kādi muskuļi plecā veic funkcijas, kas liekas pašsaprotamas, – pacelt roku, lai nomazgātu seju, paņemtu krūzi un padzertos, atvērtu skapīti, saķemmētu matus un veiktu citas ikdienišķas darbības. Tomēr pleca anatomija, tāpat kā viss cilvēka ķermenī, ir smalki izstrādāts mehānisms. Ja tajā kaut kas noiet greizi, sekas ir nepatīkamas – ierasto funkciju nopietni traucējumi. Nav viegli iedomāties rītu, kad vairs nevari pacelt roku. Kas noticis? Iespējams, vainīgs rotatora manšetes bojājums pleca locītavā.

 

Plecu jeb rotatora manšeti veido četri muskuļi, kuriem ir tikai latīniskie nosaukumi – supraspinatus, infraspinatus, teres minor un subscapularis. Šie muskuļi palīdz plecam būt tur, kur tas ir, un noturēt pareizu pozīciju augšdelma kaula galviņai pret lāpstiņu. Svarīgākā tā loma ir augšdelma pacelšanas un rotācijas nodrošināšanā, ko veic deltveida muskuļi kopā ar manšetes muskuļiem. Ja šķiet pārāk sarežģīti, tad noteikti būsiet redzējuši lelli Bārbiju ar izņemamu roku, kuru pēc tam ielikt vietā, – tieši par šo savienojuma daļu ir runa. Lūk, ja manšetes muskuļos kaut kas noiet greizi, tās nodrošinātās funkcijas tiek traucētas.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Kā imūnsistēmu
ietekmē tas, ko tu ēd

 

Par to, lai imūnsistēma labi strādātu, it īpaši aizdomājamies elpošanas ceļu slimību izplatību un vīrusu infekciju uzliesmojumu periodos. Ja sapratīsim, kas ir mūsu mikrobiota un rūpēsimies par to, domājot, kādu uzturu lietojam, tad uzlabosim izredzes uz spēcīgu imūno reakciju, lai apturētu infekcijas to ceļā.

 

Informācija par imunitātes stiprināšanu ir ļoti plaša – sākot no vienkāršām rekomendācijām par veselīgu un sabalansētu uzturu, fiziskām aktivitātēm, pastaigām svaigā gaisā un beidzot ar tautas medicīnu, tējām un specifisku bioloģiski aktīvu vielu, vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu. Iespējas, kā stiprināt imunitāti, ir dažādas, un pieejamās informācijas kopums viegli var radīt apjukumu šajā jautājumā. Šoreiz par to, kā mūsu imūnsistēmu ietekmē mikrobiota. Apkopojot jaunākās zinātniskās atziņas, skaidrosim, kā veicināt šo abu sistēmu harmonisku darbību.

Imūnsistēma ir šūnu un molekulu grupa, kas aizsargā no slimībām, uzraugot mūsu ķermeni un reaģējot uz organismam svešām vielām, kuras imūnsistēma uztver kā draudus. Sistēmas darbības pamatmērķis ir šos draudus neitralizēt. Mūsu imūnsistēma ir attīstījusies līdztekus daudzveidīgajai zarnu mikrobiotai – visu zarnās mītošo mikroorganismu kopumam. Cilvēkam zarnu traktā mīt apmēram 100 triljonu mikroorganismu – baktērijas, vīrusi, sēnītes, raugi. Līdz šim noteiktas 200 dažādas sugas, kuras veido cilvēkam 1,5–2 kg no kopējā ķermeņa svara. Mikrobiotu var raksturot kā daudzveidīgu un aktīvu komūnu, kurā mīt organismam labvēlīgi un nelabvēlīgi iemītnieki. Imūnsistēma un zarnu mikrobiota atrodas mijiedarbībā. Tās viena otru regulē un cieši sadarbojas, lai aizsargātu mūs no vīrusiem un nelabvēlīgajām baktērijām. Šīs mijiedarbības nozīmi apstiprina fakts, ka 70–80% ķermeņa imūno šūnu atrodas zarnu traktā.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

veseliba@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle