VES03_02 copy.png
 
Pacienta sūdzības ir svētas

 

Iedziļināties, meklēt atbildes, neapstāties, līdz diagnoze noteikta, paļauties uz savām zināšanām, pieredzi un intuīciju – tā ar pacientiem strādā Rīgas Stradiņa universitātes profesore, infektoloģe Ludmila Vīksna. Viņa uzsver, ka pacienta sūdzības ir svētas, tāpēc rūpīgi tajās iedziļinās. Profesorei patīk izaicinājumi, šobrīd viņas lielākais izaicinājums ir tāds pats kā visai pasaulei – kovids.

Lasīju, ka jums patīk izaicinājumi. Kāds šobrīd ir jūsu lielākais izaicinājums? 

Tāds pats kā visai pasaulei – kovids. Šī nav pirmā slimība, kas parādās laikā, kopš strādāju savā profesijā. Esmu piedzīvojusi HIV/AIDS un C hepatīta kā jaunas slimības ienākšanu, bet neviena no tām nav bijusi tik ļaunprātīga izplatības ceļā kā kovids. Turklāt šī slimība ir sagādājusi lielus pārsteigumus – maz kas sasaucas ar citām infekcijām, izņemot izplatības ceļu, kas ir identisks vairumam gaisa pielienu infekciju. Salīdzinot ar citām akūtām respiratorām slimībām, kovidam izrādījās raksturīga hronizācija, proti, slimība var turpināties mēnešiem, ir simptomi, kādi nekad nav redzēti akūtām respiratorām slimībām, un bieži nāve iestājas faktiski nosmokot.

Kas ir pirmais, par ko jūs domājat, kad cilvēks sūdzas par nespēku?

No medicīnas viedokļa ir daudz iespēju, bet vispirms es saprotu, ka cilvēks nav vesels. Runājot par pieaugušu cilvēku, ir svarīgi, kādas slimības šim pacientam jau ir, kāds ir viņa dzīvesveids un dzīves apstākļi. Cilvēki, kuri pandēmijas laikā bija pastiprināti aktīvā darba ritmā, iespējams, strādājot par nespēku nedomāja, bet, kad apsēdās mājās uz dīvāna, varbūt nevarēja saprast, vai nespēks ir kādas slimības simptoms vai arī mājsēdes radīts nogurums. Mājsēde nav nekas labs. Man pašai neiznāca īsta mājsēde, bet dažas dienas strādāju mājās, un dzīves ritms izmainījās. Nebija saprotams, kad darba diena sākās un kad beidzās. Es sarakstījos ar kolēģiem pusnaktī, un viņi man atbildēja.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

Ludmila Viksna.jpg
 
 
antibiotikas.jpg
Numura tēma: Lieto antibiotikas gudri!
Ar antibiotikām bez improvizācijas

 

No vienas puses, antibiotikas tiek dēvētas par vienu no diženākajiem zinātnes sasniegumiem, no otras – šo medikamentu pārmērīga lietošana noved pie tā, ka baktērijas kļūst arvien izturīgākas jeb rezistentas un bieži arī uzvar šajā divcīņā. 

 

Antibiotikas, līdzīgi kā vakcīnas, tiek uzskatītas par vienu no diženākajiem izgudrojumiem zinātnē un medicīnā, kas ļāvis glābt miljardiem dzīvību. Bez antibiotikām nevarētu izārstēt tādas slimības kā strutojošu meningītu, smagu plaušu karsoni, nieru iekaisumu, zemādas strutainas infekcijas un vēl daudzas citas. Lai antibakteriālos preparātus arī turpmāk varētu dēvēt par dzīvības glābējiem, ir svarīgi šīs zāles nelietot nevietā, bet tēmēt mērķtiecīgi, ideālā variantā piemeklējot konkrētu medikamentu, kas palīdz uzveikt konkrētu mikroorganismu – slimības ierosinātāju, nevis pie jebkuras bakteriālas infekcijas izrakstot plaša spektra antibiotikas un tādējādi šaujot ar lielgabalu pa zvirbuļiem, jo līdz ar slimības ierosinātāju tiek iznīcinātas arī vērtīgās baktērijas.

Te būtu vietā atcerēties, ka antibiotikas palīdz ārstēt tikai bakteriālas infekcijas, jo šo medikamentu sastāvā ir bioloģiski aktīvas vielas, kas organismā šķīdina baktēriju šūnas, neļaujot tām vairoties. Vīrusu slimību ārstēšanā antibiotikas nederēs, ja nu vienīgi vīrusa ierosinātas slimības gadījumā ir sākušās bakteriālas komplikācijas, piemēram, saslimi ar gripu, bet pēc nedēļas attīstījās plaušu karsonis, kura ārstēšanai bez antibakteriālas terapijas neiztikt. Strīdīgas ir situācijas, kad nav īsti skaidrs, vai slimības ierosinātājs ir baktērija vai tomēr vīruss, ko ar antibiotikām neārstē. To ne vienmēr ģimenes ārsts, apskatot sasirgušo pacientu, var noteikt uz aci.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
Vajag draudzēties un
doties pie dabas!

 

Šķiet, par viscerālās terapijas praktiķi Artūru Ķirpu būs dzirdējuši daudzi, kuri rūpēs par veselību vēlas raudzīties pāri tablešu horizontam. Šoruden viņš bija arī viens no retajiem vīriešu kārtas lektoriem forumā „Līdere”. Artūrs ir ieguvis izglītību veselības aprūpē, fizioterapijā, bet uzsver, ka nav ārsts un ar ārstēšanu nenodarbojas. Viņš vada seminārus, praktisko zināšanu pielietošanas meistarklases, dabas pārgājienus, palīdz izprast slimību cēloņus un sauc sevi par dzīvības procesu pētnieku.

„Uzskatu, ka man bijušas vairākas piedzimšanas, bet avārija pirms četriem gadiem bija būtisks pavērsiens manā dzīvē. Tolaik man bija 29 gadi. Strādāju kā fizioterapeits ar Latvijas šortreka izlasi, braucu līdzi komandai uz sacensībām, drīzumā bija gaidāms olimpiskās atlases turnīrs Āzijā. Tikko biju atgriezies no brīvdienām, no copes Zviedrijā un plānoju aizvest zivtiņas vecākiem uz laukiem. Ārā lija, un Garkalnes šosejas malā traktors appļāva stabiņu, kas atdala braukšanas joslu no zaļās zonas. Pēkšņi traktors veica manevru, pavēršot izkapti braucamās daļas virzienā. Pirmā mašīna paguva to apbraukt, bet es ietriecos traktorā ar ātrumu 100 kilometru stundā... Avārijas brīdī pirmais, ko padomāju, – lūdzu, ne šodien! Man vēl tik daudz darbu un pienākumu! Avārijas brīdī, kad mašīnas motors jau atradās man klēpī, kājas zem motora, stūre vēderā un bagāžnieka kušete mugurā, pēkšņi apzinājos, ka neesmu līdz šim dzīvojis tā, kā patiesi to būtu vēlējies, un šodien nomirt galīgi nebūtu gandarījuma.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

Kirps.jpg
testi.jpg
Kāpēc Covid-19 testi
ir tik dažādi?

 

Ja iesāpas kakls, zvanu un piesakos uz kovidtestu, bet draudzene savām vajadzībām testu nodeva pašapkalpošanās automātā. Kādēļ bērniem, lai apmeklētu skolu, pietiek ar siekalu testiem, bet pirms ceļojuma nevakcinētajiem noteikti jānodod tests, parauga paņemšanai bakstot ar vates tamponu aizdegunē?

Pat tad, ja esi vakcinējies, tik un tā cilvēkam laiku pa laikam sanāk darīšanas ar Covid-19 testiem un testēšanos. Kādam varētu rasties ilūzija, ka šo testu ir daudz un katrai situācijai vajag savu. Jā, prasības mēdz atšķirties, un to visspilgtāk izjūt ceļotāji, jo rūpīgi jāseko līdzi informācijai, kāda veida testu rezultātus un kādos gadījumos, ieceļojot konkrētā valstī, lūgs uzrādīt. Lai gan patiesībā viss ir salīdzinoši vienkārši – ir pāris veidu, kā var savākt analizējamo materiālu jeb paraugu, kuru pēc tam analizē ar kādu no pāris metodēm, nosakot, vai esi inficējies ar vīrusu.

Jo mazāk jutīga ir izmantotā testēšanas metode, jo īsāks būs rezultātu derīguma termiņš. Paņemot paraugu no aizdegunes un analizējot to ar PCR metodi, derīguma termiņš būs garāks, bet, tieši cik ilgs, tas atkarīgs no dažādiem pieņēmumiem un mērķiem, kādam šo testu veic. Ja iemesls ir ceļošana, jāseko līdzi informācijai – ir valstis, kas atzīst tikai testa rezultātus, kas iegūti ne vēlāk kā 48 stundas pirms brauciena (laiku rēķina kopš parauga nodošanas brīža laboratorijā, nevis dienas, kad saņem rezultātu), bet dažās valstīs testa rezultāts derīgs 72 stundas.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Žāvēti augļi
Veselīga uztura čempioni

 

Vitamīni, minerālvielas, antioksidanti, šķiedrvielas – to visu lielos daudzumos satur žāvēti augļi. Tomēr ne visi žāvētie augļi ir veselīga uztura čempioni, jo ražotāji pirms kaltēšanas mēdz tos izmērcēt cukura sīrupā. Turklāt ne visiem ieteicams žāvētus augļus iekļaut savā ēdienkartē.

 

Augļiem un ogām, līdzīgi kā dārzeņiem, ir zema enerģētiskā vērtība, proti, tie nesatur daudz kaloriju, tajos ir zems tauku, olbaltumvielu daudzums, to enerģētisko vērtību galvenokārt veido ogļhidrāti, šajā gadījumā – cukurs. Augļi ir bagāti ar antioksidantiem, minerālvielām, vitamīniem un šķiedrvielām. Līdzīgi ir ar žāvētiem augļiem un ogām, turklāt minētie plusi žāvētajos augļos, rēķinot uz simts gramiem, ir vēl lielākā daudzumā. Vienīgais „cietušais” ir C vitamīns, jo tā daudzums termiskas apstrādes (šajā gadījumā – žāvēšanas jeb kaltēšanas) rezultātā būtiski samazinās.

Lai arī valda uzskats, ka ar žāvēto augļu ēšanu nevajadzētu aizrauties cilvēkiem, kuri cieš no cukura diabēta, vai tiem, kam ir paaugstināts glikozes līmenis asinīs, jo žāvēti augļi satur daudz cukura, tā nav gluži taisnība. Pirmkārt, ar žāvētajiem augļiem nevajadzētu aizrauties nevienam, jo tajos ir vairāk cukura nekā svaigos augļos un ogās. Otrkārt, kā jau minēts iepriekš, žāvēti augļi satur ļoti daudz šķiedrvielu, kas bremzē cukura līmeņa strauju kāpumu asinīs. Līdz ar to kopumā žāvēto augļu glikēmiskais indekss, kas jāņem vērā cukura diabēta pacientiem, ir vidējs vai pat zems atkarībā no izvēlētajiem augļiem. Tieši tāpēc arī šiem cilvēkiem žāvēti augļi var būt uzturvielām bagāta uzkoda vai papildinājums maltītei, turklāt tā ir krietni labāka izvēle nekā saldumi.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

zaveti-augli.jpg
 

Raksti mums..

Andrejostas iela 23,

Rīga, LV-1045

 

veseliba@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67063100
 

Vārds *

E-pasts *

Teksts

Ziņa nosūtīta! Paldies!

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle