Tikai notici!

Atceros, pirms vairākiem gadiem intervēju kādu sievieti, kura man pārliecinoši teica – ja domāju, ka esmu skaista, tad tāda arī esmu! Skatījos uz viņu lielām acīm un gribēju kaut pusi no viņas pašpārliecinātības. Atzīšos, ilgus gadus esmu cietusi zemas pašapziņas dēļ, esmu sevi šaustījusi un uzskatījusi, ka neesmu gana laba, lai kāds mani novērtētu. Pirmsākumi tam meklējami bērnībā – jau skolā jutos kā baltais zvirbulis. Vēl šodien atceros, kā sēdēju angļu valodas stundā pirmajā solā, dzirdēju, kā klasesbiedri aizmugurē smejas, un biju pārliecināta, ka smejas par mani. Vai kā aizmirsu dzejoli, kas bija jāskaita kādā skolas pasākumā. Atsāku skaitīt trīs reizes, līdz tiku pāri liktenīgajai ceturtajai rindiņai, aiz kuras visu laiku aizķēros. Pēc tam sēdēju meiteņu tualetē un par savu kaunu raudāju.
Es varētu atcerēties desmitiem šādu situāciju, un tām visām iemesls meklējams zemā pašvērtējumā. Kāpēc tev to stāstu? Jo šī cīņa ir uzvarama. Un šobrīd tajā devušās akcijas “Atlaid bremzes!” dalībnieces Gita un Astra. Katrai no viņām pašapziņas atgūšanas komanda izstrādājusi savu plānu, un es ticu, ka šīs brīnišķīgās sievietes ieraudzīs sevī skaistumu, kuru mēs redzam viņu gaišajās un pagaidām vēl šaubu pilnajās acīs.
Kāds bija mans ceļš pretī pašapziņai? Tajā bija trīs svarīgi punkti. Pirmais – draudzība. Pirms trim gadiem satiku kādu brīnišķīgu sievieti, kura kļuvusi par manu labāko draudzeni. Viņa mani nekad nekritizē, vienmēr izceļ manas labās īpašības un uzsver, ka draudzība ar mani ir ieguvums. Otrs – profesionāls novērtējums. Kad pirms pusotra gada priekšniece mani paaicināja savā kabinetā un piedāvāja vadīt “Veselību”, es sajutos pamanīta un vērtīga. Un šī sajūta mani pavadījusi ik dienu. Trešais – bezrūpīga iemīlēšanās. Pirms gada uz brīdi iemīlējos attiecībām nepiemērotā, bet lidojumam derīgā vīrietī. Neiespējama mīlestība, bet lielisks antidepresants, jo vairāku mēnešu garumā nemitīgi dzirdēju, cik skaista, burvīga un īpaša esmu. Viņš to atkārtoja tik ilgi, ka, tici man, būtu grēks tam nenoticēt. Un, kad tu notici, tas jau ir noticis!