mans vīrs aseksuālis

Tik daudz tiek runāts un rakstīts par to,cik gan vīrieši ir lieli seksomāņi,ja tā var teikt. Šāda veida rakstus lasot,jūtos šokēta,jo manam vīram sekss neinterisē. Teiksit,ka tās ir manas iedomas? Ne gluži. Ja iesākumā domāju,ka vaina ir tajā,ka esam kopā kopš neatminamiem laikiem,ar to domājot kopš 14/15 gadu vecuma (pašlaik esam tršidesmitgadnieki), tad tagad-pat nezinu,ko domāt. Esmu izmēģinājusies visu-gan iedomājamo,gan mazāk... Jā vīru uzbudina tas,bet seksu viņš negrib (ar seksu saprotot parastu vaginālo seksu). Vīrs piekrīt orālajam seksam un tas arī viss. Lieki piebilst,ka bērnu mums nav.
Bet attiecību iesākumā jau tā nebūt nebija. Viss sākās,kad bijām kopā pavadījuši 5 gadus. Un tās sievietes,kuras gaužas,ka vīri ir tādi un tādi brunču mednieki,man jau sāk skaēt kā dziesma,jo ar vīru,kurš tevi nevar reizi gadā izmīlēt ir gŗutāk dzīvot. tad jau labāk,lai mans vīrs ir brunču mednieks,bet ir regulārs sekss. Nu regulārs-ne jau reizi gadā. Kāds mums ir pašlaik. Un tas ir labākajā gadījumā. Pēc tam gan man ir morālas paģiras,jo esmu savu nabaga vīriņu izmantojusi. Ja domājat,ka esmu nepievilcīga sieviete,tad maldāties. Esmu glīta pēc vaiga,par skaistu gan sevi nesauktu,viss ir savās vietās, svar ir normāls-ne par daudz,ne par maz. Ko Jūs,dāmas,man ieteiktu?