6.nedēļa. Pirmās pārdomas par gaidāmo operāciju.

Kilogrami krīt. Nu jau 88,5. Vīrs saka komplimentus un teic, ka mani apkampjot, nu jau viņš atkal var man aiz muguras ar savām plaukstām aizsniegt pretējās rokas elkoņus. Otro reizi dodos uz Wellslim centru. Šoreiz aļģēm un siltajai segai jaukā sejas un ķermeņa estētikas speciāliste Daiga pievieno arī gaisa zābakus. Jēziņ, tik relaksējoši...! Pēc procedūrām varētu kalnus gāzt un aiz ausīm beidzot atvilkt šurpu pavasari.

Dodos uz konsultāciju pie ķirurga Inta Ūdra. Aprunājamies par to, kas līdz šim paveikts, sasniegts un protams par ķermeņa vietām, kuras mani visvairāk neapmierina. Saku, ka augšstilbi mūždien traucējuši, tomēr dakteris iesaka tikt vaļā vispirms no  tauciņiem uz vēdera un sāniem, izmantojot lāzerlipolīzi. Pie šī lēmuma arī paliekam.
Pēc konsultācijas noskaņojums ir tāds 50:50, jo manas domas šaudās kā aptrakušas – par un pret operāciju. It kā jau šis ir vieglākais ceļš kā atbrīvoties no liekajiem kg un tā ir vienreizēja iespēja, kuru gan es, gan Kristīne varam izmantot. Tomēr bažas un šaubas arī ir. Ceru, ka pēc tam tikai varēšu priecāties, ka manī tauku šūnas kļuvušas mazāk. 
Nedēļas nogale pagājusi atslodzes zīmē – visiem mājas iemītniekiem, atskaitot suni un papagaili, jo mājās bija ielavījies kāds nejauks rota vīruss. Par ēdienu pat dzirdēt negribas, bet, ceļoties kājās, rodas sajūta, it kā s atrastos uz kuģa bangojošā jūrā. Par spīti visam, saņemos un izeju pastaigā ar suni. Sestdien izturēju vien stundu. Svētdiena jau daudz cerīgāka – 2 stundas. Svaigāks gaiss šķiet arī nāca veselībai par labu bet ēdienkartē  tikai rīsi, rīsi un vēlreiz rīsi.