6.nedēļa. Gribu atkal dejot!
Man beidzot izdevās atrast laiku un apmeklēt pilnīgi visas ieplānotās fiziskās nodarbes: četras reizes 30 minūšu aerobā slodze uz velotrenažiera, divas fizioterapeita nodarbības un divas grupu nodarbības. Nedēļa sākās ar vienu ārkārtīgi patīkamu iepazīšanos. Tikos ar jauko un optimistisko vingrošanas un rehabilitācijas centra "Klubs 4" vadītāju Vairu Kazinieci, kuras vadītā nodarbība uz Airex līdzsvara virsmām (AIREX Balance Pad) bija daudz vairāk nekā parasta deju stunda. Tā kā es visu savu bērnību un skolas gadus esmu dejojusi gan tautas dejas, gan sporta dejas, šī nodarbība bija kā punkts uz „i”. Tik ļoti atkal sagribējās dejot... Tikai vispirms jāpastrādā, lai iegūtu dejošanai daudzmaz piemērotākas formas. Bet āķis lūpā ir!
Šīs nedēļas galvenais atslēgvārds ir „lāzerlipolīze”, jeb precīzāk – pirmā vizīte pie ķirurga Inta Ūdra. Akcijas atlases dienā mums jautāja, kuras būtu tās ķermeņa daļas, ko nepieciešamības gadījumā mēs būtu gatavas „piekoriģēt” arī ar operācijas palīdzību. Tā kā sapratu, ka man tiešām nenāktu par ļaunu tā feini un ātri atbrīvoties no divu grūtniecību laikā uzkrātajām ne visai estētiskajām „riepiņām”, uztvēru to ar milzu prieku un entuziasmu. Tomēr dienā, kad jau sēdēju ārsta kabinetā, visa mana drosme bija kaut kur pazudusi. Es to izskaidroju ar savām bažām par vispārējo narkozi, jo tādu nekad neesmu piedzīvojusi, kā arī ar visai nopietno vārdu „operācija”. Mājās pie datora vairākas stundas meklēju visu iespējamo informāciju gan par narkozi, gan šāda veida figūras korekcijas operācijām. Viss nezināmais taču ir mazliet biedējošs, vai ne?
Kamēr vēl morāli gatavojos lāzerlipolīzei, jāveic dažādi izmeklējumi: pilna asinsanalīze, plaušu rentgens, kardiogramma – pilna ikgadējā tehniskā apskate. Ar to viss ir pilnīgā kārtībā, izņemot katastrofāli zemu D vitamīna līmeni, bet tas neesot nekas neparasts mūsu platuma grādos. Toties tiku pie jaunas nodarbes – turpmāk līdz pat vasarai pa dažiem pilieniem būs jālieto D vitamīns, kamēr to varēs uzņemt dabiskā veidā ar sauli.