12.nedēļa. Pirmo komplimentu un jubilejas laiks

Beidzot atklāju velosezonu un stundu braucu pa Mežaparka pastaigu ceļiem. Esmu nolēmusi iegādāties pulsometru, lai varētu sekot savu veloizbraucienu intensitātei. Saņēmu arī pirmo komplimentu attiecībā uz saviem panākumiem – jaunākā dēla skolā satiku viņa angļu valodas skolotāju, kura bija pamanījusi mani žurnālā un teica, ka var manīt pozitīvas pārmaiņas. Tas iepriecināja!
Izmēģināju jaunu ķermeņa kopšanas procedūru – šarko dušu. Tā man ļoti patika. Pretstatā dzirdētajam, šarko duša nemaz nelikās ne sāpīga, ne citādi nepatīkama. Diemžēl ar grupu nodarbību apmeklēšanu man sanāk riktīgi grēkot – tik daudz ikdienas pienākumu, ka izdodas paspēt tikai uz vienu nodarbību un vienu fizioterapijas konsultāciju. Mēģinu to kompensēt ar velosipēda izbraucieniem vakaros, bet šķiet, ka tā nav pietiekama slodze.
Šī ir mana dzimšanas dienas nedēļa, kas, protams, nozīmē arī ballīti un našķošanos. Rūpīgi izpētu dažādas receptes un īstenoju mazliet neierastāku pasēdēšanu pie dārzeņu platēm, zivju uzkodām un dažādiem liesiem salātiem. Mazliet pagrēkojam ar pussausu baltvīnu un arī kūku. Toties dāvanā no vecākā dēla saņēmu pulsometru – tagad varēšu kontrolēt savu veloizbraucienu intensitāti. Liels pārsteigums bija brīdis, kad pēc ilgāka laika iegāju apģērbu veikalā. Uzlaikošanas kabīnē biju paņēmusi kādus astoņus apģērbu gabalus – blūzes, svārkus, kleitas, un visi, kā par brīnumu, derēja. Vieniem svārkiem pat nācās meklēt mazāku izmēru, kādu es pēdējo pāris gadu laikā esmu valkājusi. Aiz sajūsmas tos arī iegādājos. Tagad man ir skaisti balti vasaras svārki.